Bija nedaudz pēc pusnakts ceturtdienā, kad man piezvanīja ražošanas vadītājs. Jaunā ūdens bāzes akrila emaljas līnija putoja tik stipri, ka gatavā krāsa izskatījās it kā būtu sakulta blenderī. Uzklājumos bija pilns ar sīkiem caurumiem, un krāsošanas kabīne noraidīja paneļus tādā ātrumā, kādu mēs nebija redzējuši jau gadiem ilgi. Mēs jau bijām mēģinājuši palielināt putu slāpētāja devu no sākotnējās 0,2 % līdz 0,5 %, taču putošana tikai pastiprinājās. Šī nakts lika mums vairs neuzskatīt putu slāpētāja izvēli par vienkāršu lēmumu, kurā pietiek ar to, ka “pievieno nedaudz vairāk”.